06.05.2020

Sieviešu tikšanās

Psiholoģiskās tikšanās – vispirms tā ir palīdzība sievietēm pašām sev, bet pats galvenais – tas ir atbalsts. Tēmas ir dažādas: mīlestība, bērni, šķiršanās, vilšanās, krāpšana, realizēšanās. Kad mēs esam kopā, iemesls pat nav svarīgs – tiek radīts sieviešu spēka aplis. Kolektīvi sievietes vieglāk maina realitāti, nekā vienatnē. Ieguvēja ir katra. Atklājas tādas spējas kā intuīcija, cerība, mīlestība, ticība.

Dažas tēmas sieviešu psiholoģiskajām tikšanās reizēm:

  • Māksla dzīvot dejojot

Mūsdienu kultūrā mēs attiecamies pret ķermeni kā pret lietu, priekšmetu. Mēs esam iemācījušies kontrolēt ķermeni, piedot tam noteiktu formu, kādu noteiktu izskatu, saturēt to un domājam, ka tas paliks bez atbildes. Deja aicina ķermeni sarunāties, dod tam iespēju izteikties. Dejas un kustību terapija uztver ķermeni kā procesu attīstībā. Ķermenis un apziņa tiek uztverti kā līdzvērtīgi spēki. Šo virzienu vairāk interesē, kā kustība tiek izjusta, nevis kā tā izskatās.

Ķermenis un psihe ir nedalāmi saistīti un nepārtraukti viens otru ietekmē. Ķermenis – tas ir dvēseles spogulis, bet kustība ir cilvēciskā „Es” izpausme. Padarot ķermeni elastīgāku, mēs padarām elastīgāku arī dvēseli, un otrādi.

Deja – tā ir komunikācija, kas notiek trijos līmeņos: pašam ar sevi, ar citiem cilvēkiem un pasauli.

  • „Ātrā palīdzība” jūtot vainas apziņu

Jūs izdarījāt kaut ko, par ko ir kauns? Jūs apvainoja – iekšā „atbildēja”. Iekšējā vainas sajūta – tas tagad ir Jūsu uzdevums. Neatkarīgi no tā, vai jūs apvainoja patiesi vai nē, ja ir vainas sajūta – tā ir Jūsējā! Lai psihe izstrādātu sajūtu, to ir jāpieņem. Kā likums, iekšēji mēs „apslāpējam” emocijas, tāpēc tās noturas ilgi. Kontrolēt to var tikai uzņemoties atbildību.

  • Ceļojums Iekšējā Pasaulē

Lai efektīvi virzītos uz uzstādīto mērķi, no sākuma nepieciešams noteikt šo mērķi. Taču ne katrs saprot, ko viņš grib. Pats interesantākais, ka mūsu zemapziņa noteikti zina, ko mēs gribam. Atliek tikai šo izpratni izvilkt apziņā.

Mums būs jādodas ceļojumā uz mūsu pašu iekšējo pasauli – uz iekšējo, fantastisko pasauli.  Jūs varat jautāt; „Kā mēs dosimies turp, kur nevar aiziet, ko nevar redzēt, pataustīt ar rokām?” Jums būs taisnība: šīs vieta nav atzīmēta uz pasaules kartes. Tiesa, pastāv viedoklis, ka daži tur ir bijuši un turpmāk guvuši panākumus.

Atcerieties uzdevumu: „Aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko”? Lūk, mums ir jāgatavojas līdzīgam ceļojumam.

  • Atkarība no citu uzskatiem

Atkarība no citu uzskatiem veidojas bērnībā:

„Kā tu uzvedies?”, „Paskaties, uz tevi skatās…”, „Ko cilvēki padomās…”, „Kā tev nav kauna?”

Vecāku norādījumi „iestrēgst” mūsos, katru reizi „nepareizas” uzvedības laikā mēs jūtamies vainīgi un kaunamies. Lai rastos atkarības sajūta, mums iekšā ir jābūt „vainīgajam bērnam” un „pareizajam vecākam”. Šo pušu konflikts ir problēmas pamats. Tiksim skaidrībā, ko tad darīt….