06.05.2020

Psiholoģiskie treniņi

  • Deju un kustības terapijas treniņš ar pasaku terapijas elementiem „Kustība, kas ir garāka par dzīvi”:

Ceļā… no dzīves grūtībām līdz domu vieglumam, jūtām un darbiem… Emocionālo bloku un sabiezējumu attīstība ķermeņa līmenī. Kontakta atrašana ar sevi un apkārtējiem.

„Ignorēt savu ķermeni citu dzīves prieku dēļ – vismilzīgākā kļūda”

Artūrs Šopenhauers

„Dzīve – tā ir deja” pie tam, ne tik ļoti kā „Dieva deja”, cik mūsu pašu deja ar Dzīvi. Visi, ar ko jūs dzīves laikā satiekaties, kļūst par dejas partneriem.

Nevienam nav noslēpums, ka mūsdienu dzīves ritms ir gana straujš. Daudzi cilvēki nespēj atbrīvot ķermeni no spriedzes, tā uzkrājas ķermenī un emocionālā līmenī. No šejienes rodas daudzas veselības problēmas, miega problēmas, emociju izpausmes problēmas un citas. Problēmas.

Dejojot mēs ļaujam ķermenim dabiskā veidā atbrīvoties no pārmērīgās slodzes un saņemt patīkamu noguruma sajūtu, tajā pašā laikā sajūtot spēka un enerģijas pieplūdumu.

Deju terapijas būtība ­ – mūsu kustību veids atspoguļo mūsu personības iezīmes. Mūsu fiziskie kontakti bērnībā, pārvietošanās brīvība, kuru mēs apjautām, kad sākām staigāt, mūsu draugu ietekme, mūsu veiktais darbs, pārdzīvotās stresa situācijas – tas viss atstāj savu nospiedumu uz mūsu kustībām.

Daudzi psiholoģiskie pētījumi ir pierādījuši, ka dejai ir ļoti labvēlīga ietekme uz mūsu stāvokli:

* Uzlabojas emocionālais stāvoklis un noskaņojums;

* Pieaug fiziskais tonuss, rodas sajūta „pilns ar spēku”;

* Izstrādājas pozitīvāks sava ķermeņa tēls, pieaug pašnovērtējums un iekšējā seksualitāte. Cilvēks kļūst atbrīvotāks, pārliecinātāks par savām spējām, kļūst pārliecinātāks gaitā, stājā, žestos.

Dejas vērtība un spēks

Īpašā dejas vērtība un tās spēks ir integrējošā nozīme. Tās būtība: dejā vienā veselumā savienojas fiziskie, emocionālie, intelektuālie un garīgie procesi; dejā jūtu izpaušanai nav tāda starpnieka, kā krāsas un audekls gleznotājam vai muzikālie instrumenti mūziķiem, ķermenis pats ir instruments un radītājs.

Deja var:

  • būt pašizteiksmes veids, ļaujot dejotājiem un skatītājiem izjust tīru kustību prieku;
  • iemiesot visu cilvēka jūtu spektru;
  • pastiprināt, disciplinēt, atjaunot un pilnveidot personību;
  • atsevišķās kultūrās deja dziedē, glābj dvēseli, ļauj dieviem iemiesoties uz zemes;
  • mainīt cilvēku, izmainīt viņa/viņas pašapziņu;
  • izmainīt stāvokli, atvieglot depresiju, sniegt kompetences sajūtu un spēkus;
  • palīdzēt cilvēkam kļūt citādākam (bet uz laiku – pavisam citam)

 Tieši šīs iespējas padara deju par efektīvu un dabisku, veselīgu un harmonisku psiholoģiskā darba veidu.